novilkt robežu

перен. провести грань

1) общ. (bildīti) перевести, (bildīti) переводить, (lēni runājot) протягивать (о говорящем), (lēni runājot) протянуть (о говорящем), (robežu, līniju) провести (границу, линию), (robežu, līniju) проводить (границу, линию), (zemē, nost) стягивать, (zemē, nost) стянуть, стаскивать (вниз, прочь), стащить (вниз, прочь), (drēbes, apavus) снимать (одежду, обувь), (drēbes, apavus) снять (одежду, обувь), (poligr.) оттискивать, (poligr.) оттиснуть, (sāņus) оттаскивать, (sāņus) оттащить

2) разг. скачать, (rokas - ar kādu smagumu) оттягивать, (rokas - ar kādu smagumu) оттянуть

1. граница; рубеж;

2. предел

lv dzelzc.

ru предел

lv robeža ja iespējams pārpratums, var lietot arī: robežnozīme; robežvērtība; robežlielums

ru предел

MašB, BūVP

ru чеpта гpаница, пpедел

MašB, BūVP

ru пpедел

SocLie, CiRa

lv robeža paklāja, celiņa

ru граница ковра, дорожки

MašB, BūVP

ru гpаница

ru предел

Zin, Ek, Rūp, DzEz

lv raks (leit. rakas)

ru пределъ

ru предел

ru граница

Zin, Ek, Rūp, BūVP

lv raks

ru пределъ

El, IT, Kom

ru граница

El, IT, Kom

ru предел

Zin, Ek, Rūp, Aiz

lv raks (leit. rakas)

ru пределъ

DzEz, Ķīm

ru предел

ru граница

MašB, BūVP

ru межа гpаница земельных участков

lv robeža (sk. arī robežas)

ru граница

ru предел

1. apjoms

galējā robeža lietv.  -   1) maksimums  2) galējība

iespēju robeža - visaugstākā pakāpe

noteikt robežu

piecu jūdžu robežās

robeža starp Angliju un Skotiju

robežoties ar

uz kara robežas

2. mala

3. pakāpe

4. robežošanās

5. demarkācijas līnija

uz pašas robežas

6. robežlīnija

novilkt robežu

7. pierobeža; robežapgabals

8. robežlīnijas

mūsu zemes robežās

9. robežas

10. norobežojums

1) gener. aizvadīt (laiku) (время), ievilkt (elektrību, gāzi) (электричество, газ), noturēt (stundu, apspriedi) (урок, совещание), novadīt (stundu) (óðîê), novilkt (robežu, līniju) (границу, линию), pavadīt (laiku) (время), pārbraukt (pārvilkt), pārlaist (pārvilkt), izvest (cauri kam) (через что-л.)

2) colloq. dabūt cauri kaut ko (напр., законопроект; что-л.), izvadīt (cauri kam) (через что)

3) obs. pavest (turot pie rokas) (некоторое расстояние)

* * *

aizvest [garām], izvadīt, pārvadīt, izvest; nospraust, izdzīt, novilkt, ievilkt; pārbraukt, pārvilkt; izbūvēt, ierīkot, ievilkt; izdabūt cauri, izvest; [sa]rīkot, paveikt, izdarīt, veikt; novadīt, noturēt; izklāstīt, attīstīt; iegrāmatot; aizvadīt, pavadīt; apvest ap stūri, piemānīt

1) gener. aizvadīt, aizvadīt (laiku) (время), ievilkt (elektrību, gāzi) (электричество, газ), izvadīt (pavadīt), noturēt (stundu, apspriedi) (урок, совещание), novadīt (stundu) (óðîê), novilkt (robežu, līniju) (границу, линию), pavadīt (laiku) (время), piekopt (kādu politiku) (какую-л. политику), pārbraukt (pārvilkt), pārlaist (pārvilkt), vadīt (ko) (elektrību, siltumu) (электричество, тепло), atvadīt (до какого-л. места), izvest (cauri kam) (через что-л.)

2) colloq. izvadīt (cauri kam) (через что)

3) mus. pavadīt

* * *

vest [garām], [iz]vadīt, [iz]vest, aizvest [garām]; pavadīt; izvadīt, aizvadīt; [iz]dzīt, [no]spraust, novilkt, ievilkt; [pār]braukt, pārvilkt; aizvadīt; izbūvēt, [ie]vilkt, ierīkot; [sa]rīkot, paveikt, realizēt, padarīt, darīt, veikt, izdarīt; vadīt; iegrāmatot

liter. novilkt robežu

pavilkt svītru apakšā; novilkt robežu